Gerda Taro, sieviete, kas stāsta par Robertu Kapu
![Gerda Taro, sieviete, kas stāsta par Robertu Kapu](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9.jpg)
Gerda Taro 1911-1937
Viena no spēcīgākajām sievietēm fotogrāfijā ir vāciete Gerda Taro. Viņas stāsts ir veidots ar kariem, pretošanos, pionierismu un mīlestību. Viņa tiek uzskatīta par vienu no pirmajām fotožurnālistēm, kas atspoguļoja karus, viņas karjera veidojusies līdzās Robertam Capa un Deividam Seimūram.
![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9.jpg)
Taro stāsts sākas ar viņas cīņu pret nacismu, viņa, ebreju meita, pēc antisemītisma pastiprināšanās Vācijā pārceļas uz Parīzi. Tieši tad viņa satiek Capu un Seimūru, un kopā viņi veido vienu no skaistākajiem stāstiem fotogrāfijā.
![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9-1.jpg)
Varētu teikt, ka Taro un Capas dzīve bija nolemta, tieši pateicoties Taro palīdzībai un viņa lielajai atjautībai, Capa ieguva slavu un kļuva par vienu no pieprasītākajiem kara fotogrāfiem žurnālos. Fotogrāfe bija tā, kas praktiski pārdeva Capas fotogrāfijas, apmaiņā pret to viņš iemācīja viņai fotografēt.
![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9-2.jpg)
Taro un Capa stāsts nebija tikai draudzības stāsts, mīlestība uz fotogrāfiju saveda kopā fotogrāfus, kuri iemīlējās un sāka strādāt kopā, atspoguļojot karadarbību. Deivids Seimūrs, Čims, bija liels pāra draugs, un, pateicoties šo trīs fotogrāfu draudzībai un drosmei, cilvēcei ir saglabājušies Spānijas pilsoņu kara materiāli.
Skatīt arī: Jauna filma stāsta par pretrunīgi vērtēto fotogrāfu Robertu Mapltorpu![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9-3.jpg)
Taro fotogrāfijas bieži tiek sajauktas ar Čapas fotogrāfijām, abi fotografēja karu plecu pie pleca. Tiem, kas patiešām pārzina fotogrāfu darbu, ir iespējams pamanīt lielu atšķirību kadrējumā un pozīcijā objekta priekšā. Taču bieži vien ir viegli sajaukt.
![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9-4.jpg)
Gerda Taro gāja bojā 26 gadu vecumā, 1937. gadā žurnālista Teda Allana pavadībā atspoguļojot Brunetes kauju. 1937. gadā viņa bija pirmā sieviete fotogrāfe, kas gāja bojā karā. Viņu notrieca tanks, un Roberta Kapas autobiogrāfijā var atzīmēt milzīgo zaudējumu, ko Taro nodarīja viņa dzīvē. Pēc šīs ziņas Kapa nekad vairs nebija tāds pats kā agrāk.
![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9-5.jpg)
![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9-6.jpg)
![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9-7.jpg)
![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9-8.jpg)
![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9-9.jpg)
![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9-10.jpg)
![](/wp-content/uploads/dicas-de-fotografia/3090/qdkjnp4xk9-11.jpg)